Daži padomi kā neiekulties nepatikšanās jeb noderīga informācija par maksas un bezmaksas datorprogrammu licencēm!

Foto: Wikimedia Commons / Hamburg 28. Mai 2007

Man pašai patīk būt likuma pusē. Tāpēc pret visu, kas ir saistīts ar datorprogrammu licencēm es izturos ar lielu nopietnību. Man nav vajadzīgas nepatikšanas. Es protams ārkārtīgi priecātos, ja būtu kāda viena interneta mājas lapa vai žurnāls vai grāmata vai vienalga, kas cits, kurā būtu rakstīts viss par licencēm no A līdz Z. Atliktu tikai ielūkoties un izlasīt un tu jau zini, ko tu drīksti, ko tu nedrīksti, kas tev ir jādara un kā tev ir jārīkojas utt. Diemžēl tā nav. Informāciju par datorprogrammu licencēm es vācu kopā no dažādiem pieejamajiem avotiem. Tālāk es esmu apkopojusi manuprāt visu svarīgāko informāciju par licencēm vienuviet. Ceru, ka tev arī tā var noderēt.       

Jebkuru autordarbu, tajā skaitā datorprogrammu aizsargā autortiesības. Lai iegūtu datorprogrammas izmantošanas tiesības ir jāsaņem programmas autora atļauja. Atļauja tiek izsniegta licences līguma vai licences veidā.

Datorprogrammas licencē ir ietverti nosacījumi, ar kādiem programmas autors nodod lietotājam lietošanā savu programmu. Ja lietotājs šos nosacījumus pārkāpj, tad viņa darbība tiek pielīdzināta datorprogrammas nelegālai izmantošanai. Atbildību par datorprogrammu nelegālu lietošanu nosaka Krimināllikums, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss un Autortiesību likums.

Svarīgi zināt:

1. Ja pērk datorprogrammu (piemēram, Windows 7, Microsoft Office, Tildes Birojs, antivīrusa programmu vai kādu citu programmu) un tās nosaukumā ir vārds OEM, tad šīs datorprogrammas izmantošana būs legāla, ja tā tiks iegādāta tikai kopā ar jaunu datoru. Vienā iegādes dokumentā (piemēram, pavadzīmē), tad ir jābūt informācijai gan par datoru, gan par datorprogrammu. Šādu OEM datorprogrammu drīkst tālāk pārdot vai dāvināt tikai kopā ar datoru, kurā šī programma bija instalēta (jeb uzstādīta) iegādes brīdī.
2. Internetā ir iespējams iegādāties dažādas datorprogrammas, kuras pēc tam pircējam nosūta pa pastu. Datorprogrammu var arī iegūt to no interneta vietnes lejupielādējot savā datorā. Tāpēc ir ļoti svarīgi vispirms noskaidrot vai šī interneta vietne pieder datorprogrammas ražotājam vai tā oficiālam izplatītājam.  

! Lai varētu pierādīt datorprogrammas legālu instalāciju (uzstādīšanu) vai lejupielādi savā datorā, tad ir nepieciešamas vairākas lietas, ko jāspēj uzrādīt Ekonomikas policijai, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un BSA (Business Software Alliance):

• Datorprogrammas licence: 

1. Ja datorprogrammu pirks veikalā vai interneta veikalā, tad licence var būt papīra formā. Licence elektroniskā veidā var būt pievienota datorprogrammas failam, kad to lejupielādē savā datorā. Pašu sirdsmieram ir vērts izdrukāt šo elektronisko licenci, lai tā būtu papīra formā. 
2. Datorprogrammas lietotājs savu piekrišanu licences noteikumiem izsaka: a) ar orģinālā datorprogrammas iepakojuma (kastītes) atvēršanu, ja programmu pērk veikalā; b) ar virtuālās pogas noklikšķināšanu pēc elektroniskās licences izlasīšanas internetā pirms datorprogrammas lejupielādes savā datorā. 
3. Datorprogrammu drīkst izmantot komerciālos nolūkos tikai tad, ja tas ir atļauts šīs programmas licences noteikumos. 
4. Arī tad, ja datorprogramma ir bezmaksas vai to bez maksas drīkst lietot uz tās izmēģinājuma laiku, šai programmai ir licence. Tāpēc šādas datorprogrammas lietotājam ir jāspēj uzrādīt katras šādas programmas licence, kurā ir atrunāti šie bezmaksas lietošanas nosacījumi. Pretējā gadījumā tiks uzskatīts, ka datorprogrammas tikušas instalētas (uzstādītas) vai lejupielādētas un lietotas prettiesiski.

• Legālas izcelsmes apliecinoši dokumenti:

1. Piemēram, preču pavadzīme- rēķins, kases čeks, kvīts, maksājuma uzdevums, pirkuma līgums, dāvinājuma līgums, pieņemšanas - nodošanas akts.
2. Ja datorprogrammu pērk internetā, tad ir jāsaglabā elektroniskais maksājuma uzdevums un e - pasts, ko jūsu uzņēmumam nosūta programmas ražotājs vai tirgotājs. Šis e - pasts būs apliecinājums tam, ka jūsu uzņēmums ir iegādājies konkrēto programmu.

• Orģinālais programmas iepakojums.

Vairāk informācijas par Microsoft programmu licencēm: Produktu pārdošanas un licencēšanas risinājumu centrs un Microsoft Atbalsts. Vairāk par Tildes Biroja programmas licencēm: Tildes Birojs, Licencēšana.

Interneta pārlūkprogramma Opera ir bezmaksas un to drīkst izmantot komerciālos nolūkos. Tās licence ir: Opera Software End - User License Agreement for Opera Desktop Browser. EULA (End - User License Agreement) nozīmē licencēšanas līgumu gala lietotājam.

Interneta pārlūkprogramma Google Chrome ir bezmaksas un to drīkst izmantot komerciālos nolūkos. Tās licence ir iekļauta noteikumos, kas saucas Google Chrome Terms of Service. Paši svarīgākie šajos noteikumos ir 9. punkts un punkti 21.1 un 21.2. Noteikumu 9. punktā iet runa par licenci, bet punktos 21.1 un 21.2 par atļauju šo programmu izmantot jūsu uzņēmuma datoros.

Interneta pārlūkprogramma Mozilla Firefox ir brīva bezmaksas atvērtā koda (Open Source) programma. To drīkst izmantot komerciālos nolūkos. Mozilla Firefox ir pieejama ar Mozilla publiskās licences (Mozilla Public Licence) nosacījumiem. Un tas nozīmē, ka jūs varat:

1. Brīvi izmantot, pavairot un izplatīt šo programmu citiem.
2. Droši varat mainīt un papildināt programmas pirmkodu pēc saviem ieskatiem.
3. Mozilla publiskā licence dod jums tiesības brīvi izplatīt savas modeficētās versijas. 

Mozilla Firefox licenci skaties šeit: Mozilla Public License vai šeit: Mozilla Public License 1.1 (MPL - 1.1). Licences noteikumus īsi un kodolīgi latviešu valodā var izlasīt, pēc tam, kad Mozilla Firefox 4.0.1 ir instalēta (lejupielādēta) jūsu datorā, tās pirmajā lapā augšā, kur "Palīdzība" - "Par Firefox" - "Gala lietotāja tiesības". 

Arī biroja programmatūra OpenOffice.org ir brīva bezmaksas atvērtā koda programma. To drīkst izmantot komerciālos nolūkos. OpenOffice.org ir pieejama ar GNU LGPL v3 (GNU Lesser General Public License v3) licences nosacījumiem un šī licence ir jāskata kopā ar GNU GPL 3.0 (General Public License 3.0) licenci. GNU LGPL v3 licenci skaties šeit: Licenses, bet GNU GPL 3.0 skaties šeit: GNU General Public License, version 3 (GPL - 3.0). 

Informācija par operētājsistēmu Linux, par dažādiem tā distributīviem (jeb atvasinājumiem, piemēram, Ubuntu) un pār tā licenci GNU GPL v2 (GNU General Public License v2) lasi šeit: What is Linux. Pašu licenci GNU GPL v2 skaties šeit: GNU General Public License, Version 2 (GPL - 2.0). Dažādi Linux distributīvi un iespēja tos lejuplādēt ir šeit: Linux.com Directory. 

Ja datorprogrammas ir pieejamas ar  General Public License nosacījumiem, tad tas nozīmē, ka tā jums nodrošina:

• Brīvību izmantot programmu jebkādiem mērķiem.
• Brīvību izpētīt programmas darbības principu un brīvību to modificēt un uzlabot.
• Brīvību izplatīt programmas kopijas.
• Brīvību izmantot programmu citu programmu izveidei, bet ar noteikumu, ka tās ir jāizplata ar tādiem pašiem noteikumiem.  

Par Ubuntu un par tā sastāvā esošo programmu licencēm rakstīts šeit: Legal Information un tālāk skatīties "Use of Software".  

Kas ir atvērtais kods (Open Source) un, ko tas nozīmē, skaties šeit: The Open Source Definition.

! Licencēm, kas atrodamas interneta vietnē http://www.opensource.org/ juridiskais spēks ir tikai tad, ja tās ir angļu valodā. Ja licence ir tulkota latviski vai krieviski, tad licencei ir tikai informatīvs raksturs.

! Lasi rakstu Datorprogrammu pārvalde atbilstoši to licenču un grāmatvedības noteikumiem. Materiālus šim rakstam sagatavojusi BSA (Business Software Alliance) un starptautiskā auditorkompānija PricewaterhouseCoopers. BSA seko līdzi autortiesību pārkāpumiem, kad tiek lietota programmatūra bez licenču iegādes.


! Skaties prezentāciju Licenču pārvaldīšana, ko sagatavojusi Sanita Meijere, kas ir Pretpirātisma vadītāja Microsoft Latvia. Šo prezentāciju Sabiedrības Tildes vieslektoru materiālu sarakstā vieglāk atrast, ja meklē pēc "Sanita Meijere".


! Skaties prezentāciju Datorprogrammu legalitātes pārbaudes (par pārbaužu veikšanas tiesisko pamatu, par pārbaudes veikšanu mērķi, par atbildību, par naudas sodiem un sodu ar brīvības atņemšanu, par mantas konfiskāciju), ko sagatavojis Edgars Gramals, kas ir Ekonomikas policijas pārvaldes Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nodaļas vecākais inspektors. Šo prezentāciju Sabiedrības Tildes vieslektoru materiālu sarakstā vieglāk atrast, ja meklē pēc "Edgars Gramals".                

! Termini no Latvijas Zinātņu Akadēmijas datorterminu vietnes Lielā terminu vārdnīca. Datortermini: 

• Free Software jeb brīvā programmatūra. Tā ir programmatūra, kuru kopā ar tās pirmkodu bez maksas izplata lietotājiem. Savukārt lietotāji to var lietot, modificēt un izplatīt tālāk, ja tie garantē, ka norādes uz sākotnējā izstrādājuma autora vārdu un autortiesībām netiek dzēstas vai mainītas un, ka programmatūrā veiktās izmaiņas ir skaidri norādītas. 

• Free ware jeb bezmaksas programmatūra. Tā ir datorprogramma, ko lietotājam dod bez maksas, bet parasti ar vienu vai vairākiem ierobežojumiem. Piemēram, antivīrusa programmas AVG ražotājs ir noteicis, ka AVG antivīrusa programmu bez maksas lejupielādēt savā datorā var tikai privāti personiskai lietošanai. Savukārt komerciālai lietošanai (uzņēmuma datoros) AVG antivīrusa programma ir par maksu. 

• Share ware jeb izplatāmprogrammatūra (kriev. val. Uslovno - besplatnie programmi). "Share ware" termins attiecas uz patentētu programmatūru. Proti 'Share ware" loģika ir dot programmas pircējam iespēju izmantot programmu uz laiku un novērtēt tās lietderību pirms pērk pilno licencēto programmatūras versiju. 

• Fee ware jeb maksas programmatūra. Komerciāla programmatūra, kuru var iegādāties tikai par naudu. 

• Open source software jeb atklātā pirmkoda programmatūra. Programmatūra, kuras pirmkodu atklāti izmanto tās veidotāji un lietotāji. Kā atklātās pirmkoda programmatūras piemēru var minēt operētājsistēmu Linux. 

• EULA (End User Licence Agreement) jeb Gala lietotāja licences noteikumi. Likumīga vienošanās starp programmas ražotāju un pircēju. Atzīmi par šo vienošanos parasti vai nu ieraksta uz programmatūras pakotnes vai arī instalēšanas laikā izspīdina datora ekrānā. 

• Pirātisms jeb neatļauta programmatūras kopēšana personiskai vai komerciālai izmantošanai.   

•  Lietotājs jeb persona, kas izmanto datoru un tā programmas. 

• Software jeb programmatūra.

!!! 
Un vēl par datoriem, kuros jau ir visas programmas. Tas ir kompānijas Apple izstrādātais planšetdators iPad. Vairāk par tā iespējām, iebūvētajām programmām, tehniskajiem rādītājiem (tā ekrāns, bateriju darbības ilgums, bezvadu interneta iespējas jeb Wi - Fi, mobilā interneta iespējas jeb 3G u.c.) skaties šeit: iPad.

Rakstā Prezentēti pirmie klēpjdatori ar Chrome OS ir par Samsung klēpjadatoriem Samsung Chromebook Series 5  ar Google Chrome operētājsistēmu, interneta pārlūkprogrammu, dokumentu apstrādes programmu, kas varēs aizstāt Microsoft Office un OpenOffice.org biroja programmas, e - pastu, vārdnīcām, spēlītēm, Chrome Web Store u.c.  

! Nākamais raksts - kā ietaupīt uz datora rēķina.