Dienesti un inspekcijas, kas uzrauga tavu biznesu!

Foto: Wikimedia Commons / Aquila nipalensis 

(2012. gada 18. Jūnijs)  Drošuma prasības preces marķējumam. 

• Ja esi preces ražotājs, importētājs vai izplatītājs un gribi zināt kādu informāciju norādīt uz preces un kādas ir drošuma prasības preces marķējumam, tad izlasi rakstu [Eksperti] Kādu informāciju norādīt uz preces. Drošuma prasības marķējumam vai arī dodies uz Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), kur tev sniegs konsultācijas. 

• PTAC mājas lapa - www.ptac.gov.lv.    

(2012. gada 23. Maijs)  Bezmaksas seminārs par preču drošumu, marķējumu un informāciju par preci.   

• Apmeklē bezmaksas semināru, ja esi mazais vai topošais uzņēmējs (tirgotājs vai preču ražotājs) un vēlies uzzināt:

1. Par drošuma prasībām dažādām precēm, piemēram, rotaļlietām.
2. Par preču marķēšanu.
3. Par informāciju kas ir jāsniedz par preci.
4. Par preču cenu norādīšanas kārtību. 
5. Par pircēju sūdzībām.
6. Kā risināt strīdus ar pircēju.

• Semināru organizē Swedbank.

• Semināra norises laiks 2012. gada 29. maijs. 
• Vietu skaits ir tikai 50 cilvēkiem. Tāpēc ir jāpasteidzas.

• Vairāk informācijas par semināru un kā tam pieteikties tu atradīsi rakstā [Seminārs] Prasības preču drošumam, marķējumam un informācijai par preci. 

To uzraugošo iestāžu ir ļoti daudz. Saraksts ir gana garš. Kādu laiku atpakaļ es apmeklēju semināru par finansējumu mazajam biznesam. Katrs semināra dalībnieks savā īpašumā varēja dabūt dažādus informatīvus bukletus. Vienā bukletā bija apkopota informācija par visām biznesa uzraugošajām iestādēm. Bet, ja man tāda bukleta nebūtu, kur gan es varētu dabūt tādu informāciju. Kam es varētu jautāt un, kas man pateiktu? Es domāju, ka neviens. Es varētu skatīties griestos un tikai minēt. Tāpēc dalos informācijā no sava bukleta ar pārējiem par uzraugošajām iestādēm, proti, kas tās ir, ko viņas kontrolē, kas viņas interesē un kādas atļaujas viņām ir jāprasa.

• Veselības inspekcija ir Veselības ministrijas iestāde:

1. Veselības inspekcija (VI) uzrauga un kontrolē skaistumkopšanas salonus, frizētavas, solārijus, izglītības iestādes, ārstniecības iestādes, zāļu ražošanu un izplatīšanu, kosmētisko līdzekļu ražošanu un izplatīšanu.     
2. Uzzini jau daudz konkrētāk par Veselības aprūpi (ārstniecības iestādes, ārstniecības personas u.c.), par Farmāciju (zāļu izplatīšana, zāļu reklāmas u.c.), par Vides veselību (dzeramais ūdens u.c.), par Sabiedrības veselību (higiēnas prasības frizētavās, kosmētiskajos kabinetos, solārijos, peldbaseinos, publiskajās pirtīs, izglītības iestādēs, sociālās aprūpes iestādēs, peldvietās, publiskajās dzeramā ūdens apgādes sistēmās) un par Ķīmiskajiem un kosmētikas līdzekļiem.  
3. Uzzini par Prasībām skaistumkopšanas uzņēmumam (frizētavai, kosmētiskajam kabinetam, solārijam), kas tiek izvirzītas, lai tas varētu sākt strādāt.
4. Sadaļā Atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem izvēlies kategoriju, kas tevi interesē (kosmētikas līdzekļi, higiēnas prasības, ārstniecības iestāžu kontrole utt.) un izlasi atbildi uz uzdoto jautājumu. Bet, ja neatradi atbildi, tad vari sūtīt savu jautājumu un saņemsi atbildi.  

• Pārtikas un veterinārais dienests ir Zemkopības ministrijas iestāde: 

1. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) veic Pārtikas uzraudzību. Ar pārtikas apriti saprot produkta ieguvi, produkta ražošanu, produkta tirdzniecību un sabiedrisko ēdināšanu. Pārtikas aprite ir viena no visstingrāk reglamentētajām uzņēmējdarbības jomām. Tāpēc cilvēkiem, kas kā uzņēmēji iesaistās kādā no pārtikas aprites posmiem (produkta ieguvē, ražošanā, tirdzniecībā vai ēdināšanā) ir jāievēro daudzu likumu prasības (Eiropas Savienības regulas, Latvijas likumi, Ministru Kabineta noteikumi).
2. Visi pārtikas apritē iesaistītie uzņēmumi Latvijā ir reģistrēti PVD izveidotajā pārtikas uzņēmumu reģistrā, lai PVD varētu šos pārtikas uzņēmumus uzraudzīt. Katram uzņēmumam ir reģistrācijas numurs. Ja pārtikas uzņēmums nav reģistrēts PVD reģistrā, tad uzskata, ka tas veic nelegālu uzņēmējdarbību.
3. PVD inspektori veic pārtikas uzņēmumu plānveida pārbaudes jeb uzraudzību. Saņemot par uzņēmumu sūdzības tiek veiktas ārpuskārtas pārbaudes.
4. Izlasot sadaļu Informācija uzņēmējiem par pārtikas uzraudzību uzzināsi par ko ir jābūt informētam uzņēmējam un kādas prasības viņam savā pārtikas uzņēmumā ir jāizpilda. Tās ir higiēnas prasības, noteiktas prasības pārtikas preču marķējumam, prasības personāla higiēnai, prasības paškontroles sistēmai uzņēmumā, prasības Pārtikas produktu ražošanai mājas apstākļos, prasības piena ražotājiem, prasības svaigu augļu un dārzeņu tirgotājiem, par uztura bagātinātājiem, par biogāzes ražošanu.
5. PVD veic arī Veterināro uzraudzību. Uzrauga dzīvnieku veselību un labturību, proti, lai slimības ar ko slimo dzīvnieki nenonāk pārtikā un pēc tam pie cilvēkiem. 
6. PVD inspektori uz Latvijas robežas veic Robežkontroli, lai valstī neievestu patērētāju veselībai bīstamus produktus.
7. Izlasi informāciju par Pārtikas produktu eksportu un kādi dokumenti tam ir vajadzīgi.
8. PVD pakļautībā atrodas Novērtēšanas un reģistrācijas centrs, kurā pirms ienākšanas tirgū novērtē uztura bagātinātāju, diētisko produktu, ģenētiski modificēto organismu u.c. jauno produktu nekaitīgumu. 
9. Rokasgrāmata labas prakses vadlīnijas pārtikas amatniecībā. Šī rokasgrāmata ir izveidota, lai visa nepieciešamā informācija par gaļas, piena un miltu izstrādājumu ražošanu mājas apstākļos nav jāmeklē daudzos informācijas avotos, bet lai tā būtu apkopota vienā izdevumā. Rokasgrāmatā ir informācija par mājražotāju sektora regulējošo likumdošanu, par pārtikas uzņēmuma reģistrēšanu un atzīšanu, par higiēnas prasībām, kā arī, kas ir jāievēro tirgojot šos produktus u.c. tikpat svarīga informācija.                                     

• Atsevišķā izdevumā Vadlīnijas bērnu nometņu organizēšanai (publicēts 2011. gadā) ir informācija bērnu nometņu organizētājiem par bērnu nometņu reģistrēšanu un par atļauju saņemšanu no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD), Veselības inspekcijas (VI), Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un no attiecīgās pašvaldības. Izdevumā ir arī informācija kā šīs iestādes veic bērnu nometņu pārraudzību un kontroli. Viss iepriekš uzrakstītais par bērnu nometņu organizēšanu un cita tikpat svarīga informācija ir atrodama speciālajā mājas lapā: http://www.nometnes.gov.lv. 

• Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir Ekonomikas ministrijas iestāde:   

1. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izskata iesniegumus un sniedz palīdzību patērētājiem (fiziskām personām) konfliktu risināšanā ar ražotājiem, pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem par precēm un pakalpojumiem, ko fiziska persona iegādājusies vai gatavojas iegādāties personiskai lietošanai. 
2. PTAC neizskata iesniegumus, kas saņemti, piemēram, no Sabiedrības ar ierobežotu atbildību, Individuālā uzņēmuma, Individuālā komersanta, Zemnieku un zvejnieku saimniecības utt. par precēm un pakalpojumiem, kas iegādāti, lai tos izmantotu saimnieciskajā darbībā.
3. PTAC uzrauga līguma projektus un līgumus, ko patērētāji (fiziskas personas) slēdz ar ražotājiem, pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem.
4. PTAC uzrauga reklāmu.
5. PTAC uzrauga, lai sniegtā informācija par nepārtikas precēm (izņemot zāles, kosmētikas līdzekļi, sadzīves ķīmija) un informācija par pakalpojumiem atbilstu likumu prasībām.
6. PTAC uzrauga pārtikas un nepārtikas preču svara un mēru pareizu noteikšanu. PTAC uzrauga pirkuma samaksas pareizu aprēķināšanu. PTAC uzrauga kā tiek norādītas cenas. 
7. PTAC uzrauga preču un pakalpojumu drošumu interneta veikalos. PTAC uzrauga arī informāciju, kas tiek sniegta par precēm un pakalpojumiem interneta veikalos.
8. Viss iepriekšējos punktos uzrakstītais ir no PTAC mājas lapas sadaļas PTAC kompetence.  
9. PTAC mājas lapas sadaļā "Informācija uzņēmējiem" ir informācija un padomi, kas palīdz uzņēmējiem (produktu ražotājiem, importētājiem, izplatītājiem un piegādātājiem) būt atbildīgiem pret patērētājiem. Tātad informācija uzņēmējiem ir par Preču drošuma prasībām, par Preču marķēšanu (apaviem, apģērbiem, rotaļlietām, elektroprecēm u.c.), par CE zīmi, par Vadlīnijām preču un pakalpojumu cenu norādīšanā (pārdošanas cena, noteiktas mērvienības cena, cena sveramām precēm, cenu norādīšana pakalpojumiem, cenu norādīšana izpārdošanās, cenas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos), par Negodīgu komercpraksi, par Reklāmu (reklāma, kurā pasludināta izpārdošana, cenu pazemināšana vai cenu atlaides, aizliegta reklāma), par E - komerciju, par Distances tirdzniecību, par Burtu izmēriem reklāmās un etiķetēs u.c.                                 

• Valsts ieņēmumu dienests ir Finanšu ministrijas iestāde. Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodrošina nodokļu maksātāju uzskaiti. VID iekasē nodokļus un nodevas. Lasi informācija par:

1. Deklarāciju iesniegšanas un nodokļu nomaksas termiņiem.
2. Nodokļu maksātāju reģistrāciju.
3. Nodokļu likmēm Latvijas Republikā 2011. gadā.
4. Nodokļu kontroli 
5. Nodokļu kontroles veidiem.

• Valsts darba inspekcija ir Labklājības ministrijas iestāde:   

1. Valsts darba inspekcija (VDI) kontrolē, kā darba devēji un darbinieki savstarpēji pilda darba līgumos noteiktos pienākumus.
2. VDI veic nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu un vienotu reģistrāciju.
3. VDI piedalās arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšanā. 
4. VDI kontrolē darba vietās esošo darba aprīkojumu, darbinieku individuālos aizsardzības līdzekļus, veselībai kaitīgo un bīstamo vielu izmantošanu atbilstoši likuma prasībām.
5. VDI sniedz darba devējiem un darbiniekiem bezmaksas konsultācijas par to kādām ir jābūt darba attiecībām un darba aizsardzībai.  
6. VDI amatpersonām ir tiesības bez iepriekšējas paziņošanas vai atļaujas saņemšanas jebkurā diennakts laikā, kad uzņēmumā tiek veikta darbība, arī darba devēja prombūtnes laikā: a) apmeklēt un apsekot uzraudzībai un kontrolei pakļautās personas un objektus, b) pārbaudīt darba procesu, darba vidi un darba aizsardzības pasākumus. 
7. Vairāk par VDI amatpersonu tiesībām lasi Valsts darba inspekcijas likumā.                    

• Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir sagatavojusi bezmaksas rokasgrāmatu: Darba aizsardzība uzņēmumā. Palīgs jaunajiem komersantiem jeb sekmīga drošu darba apstākļu izveide uzņēmumā. Rokasgrāmatā dota informācija par sekmīgu darba apstākļu izveidi 17 tautsaimniecības nozarēs, piemēram, ēdināšanas pakalpojumiem, pārtikas produktu un dzērienu ražošanai, mazumtirdzniecībai, frizētavai, autoservisam, būvniecībai, transportam u.c. nozarēm. LDDK  ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija Latvijā. Lasi vairāk par šo rokasgrāmatu LDDK mājas lapas rakstā Uzņēmējiem visā Latvijā ir iespēja saņemt bezmaksas darba aizsardzības rokasgrāmatu.  

• Autotransporta direkcija - izsniedz atļaujas un licences pasažieru un kravu pārvadājumu veikšanai. Direkcija izsniedz arī atļaujas un licences starptautisko un iekšzemes pārvadājumu veikšanai. 

• Autotransporta inspekcija - veica autopārvadājumu uzraudzību un kontroli valstī. Tagad tā ir likvidēta un ar 2011. gada 1. aprīli Valsts policija ir Autotransporta inspekcijas funkciju pārņēmēja (Ministru kabineta rīkojums Par Autotransporta inspekcijas likvidāciju).

• Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ir Finanšu ministrijas iestāde, kas uzrauga izložu un azartspēļu organizēšanu. Inspekcija arī uzrauga preču un pakalpojumu loteriju organizēšanu. Tāpat inspekcija izsniedz licences spēļu organizēšanai.

• Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir Kultūras ministrijas iestāde. Inspekcija apzina un uzskaita kultūras pieminekļus. Inspekcija dod norādījumus kultūras pieminekļu īpašniekiem par pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu. Inspekcijai ir tiesības apturēt saimniecisko darbību, ja tiek pārkāpti kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumi un tiek apdraudēts pats kultūras piemineklis. Inspekcija izsniedz atļaujas konservācijas, restaurācijas, remonta un rekonstrukcijas darbu veikšanai kultūras pieminekļos. Inspekcija veic mākslas un antikvāro priekšmetu ekspertīzi. Inspekcija izsniedz atļaujas mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanai uz ārvalstīm. 

• Datu valsts inspekcija ir Tieslietu ministrijas iestāde. Inspekcija reģistrē fiziskās un juridiskās personas, kas veic vai vēlas uzsākt personas datu (jebkādu informāciju par cilvēku) apstrādi (vākt, reģistrēt, glabāt, sakārtot, izmantot un nodot informāciju par cilvēku utt.). Inspekcija nereģistrē fiziskās un juridiskās personas, kas veic vai vēlas uzsākt personas datu apstrādi grāmatvedības un personāla uzskaites vajadzībām, žurnālistiskiem mērķiem, arhivēšanas vajadzībām saskaņā ar likumu "Par arhīviem", zinātnisku pētījumu vajadzībām utt. Lasi par pārējiem Datu valsts inspekcijas pakalpojumiem. Lasi Fizisko personu datu aizsardzības likumu (par fiziskās personas privātās dzīves neaizskaramību). 

• Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir Iekšlietu ministrijas iestāde. Par ugunsdrošību uzņēmumā ir atbildīgs tās vadītājs. Uzņēmuma vadītāja pienākums ir nodrošināt likumos noteikto ugunsdrošības prasību izpildi uzņēmumā, kā arī nodrošināt uzņēmuma darbinieku apmācību ugunsdrošības jomā. MK noteikumi Nr. 82 "Ugunsdrošības noteikumi" ir par ugunsdrošības prasībām: a) atpūtas, kultūras un sporta iestādēs, b) ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs, c) izglītības iestādēs, d) viesnīcās, biroju ēkās un dzīvojamās mājās, e) tirdzniecības un pakalpojumu objektos, f) masu pasākumos utt. 

• Valsts būvinspekcija bija Ekonomikas ministrijas iestāde. Ministru kabineta rīkojumā Nr. 352 "Par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju" ir teikts, ka:

1. Tagad Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) kontrolē bīstamās iekārtas un būvizstrādājumu atbilstības prasību ievērošanu.
2. Tagad Iekšlietu ministrija izsniedz, pārreģistrē, pagarina un anulē reģistrācijas apliecības tiem uzņēmējiem, kuri vēlas veikt rūpnieciskos spridzināšanas darbus vai sniegt pirotehniskos pakalpojumus.
3. Tagad Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija uzrauga un kontrolē uzņēmējus, kuri veic siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu un iepirkšanu, pārvadi un sadali, bet kuriem, lai veiktu šo uzņēmējdarbību licence nav nepieciešama. Vēl Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija būvinspekcijas vietā tagad uzrauga hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu.
4. Savukārt Būvniecības likuma 7. pantā ir rakstīts, ka Vietējā pašvaldība izsniedz un reģistrē būvatļaujas. Likuma 7. pantā ir arī rakstīts, ka būvniecības pārzināšanai un kontrolei pašvaldības savā teritorijā izveido būvvaldes. Būvniecību pašvaldības teritorijā pārzina un kontrolē tās būvvaldes amatpersona. Vairāk par būvniecības kontroli "Būvniecības likuma" 30. pantā.                                                

• Valsts zemes dienests ir Tieslietu ministrijas iestāde. Valsts zemes dienests (VZD) reģistrē nekustamo īpašumu (zemi, būves, dzīvokļu īpašumu) īpašā reģistrā, ko sauc par "Nekustamā īpašuma kadastra sistēmu". Pēc tam nekustamais īpašums ir jāreģistrē vēl otrā reģistrā, ko sauca par Zemesgrāmatu. Zemesgrāmatā nostiprina ar nekustamo īpašumu saistītās tiesības. VZD nosaka reģistrētajam nekustamajam īpašumam "Kadastrālo vērtību". Nekustamā īpašuma "Kadastrālā vērtība" ir tuvu nekustamā īpašuma tirgus vērtībai. Nekustamā īpašuma  "Kadastrālo vērtību" izmanto, lai aprēķinātu nekustamā īpašuma nodokli (NĪN).

• Valsts vides dienests kontrolē gan dabas resursu ieguvi un to izmantošanu, gan bīstamo un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, gan izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, gan darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem utt. Ja grib atkritumus pārvadāt, atkritumus savākt, dabas resursus lietot vai ūdens resursus lietot, tad no "Valsts vides dienesta" ir jāsaņem atļauja vai licence. Visa informācija par licencēm un atļaujām "Valsts vides dienesta" mājas lapas sadaļās Pakalpojumi un Atļaujas un licences (visa informācija lapas kreisajā malā).

• Valsts meža dienests ir Zemkopības ministrijas iestāde. Valsts meža dienests (VMD) uzrauga mežu apsaimniekošanu un izmantošanu. VMD ir izveidojis Meža valsts reģistru, kurā ir informācija par mežu un tajā notiekošo saimniecisko darbību. Aizsargājamās dabas teritorijās ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Informācija par dažādām ar mežu saistītām pārbaudēm, sertifikātiem, atestācijām, reģistrācijām un ekspertu atzinumiem ir VMD mājas lapas sadaļā Publisko pakalpojumu katalogs. "Publisko pakalpojumu katalogā" ir arī informācija par medībām, medniekiem, šaujamieročiem, dažādām atļaujām utt.  

• Valsts valodas centrs ir Tieslietu ministrijas iestāde. Valsts valodas centra (VVC) mājas lapā ir ievietots Likumu un Ministru kabineta (MK) noteikumu saraksts, kas nosaka latviešu valodas lietošanu. Informācija uzņēmējiem par Sodiem, ja pārkāpj Valsts valodas likuma prasības. 

• Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (UR) mājas lapas sadaļā Valsts iestāžu izsniegtās licences un atļaujas ir apkopota informācija par konkrētam uzņēmējdarbības veidam nepieciešamajām atļaujām un licencēm.