sestdiena, 2011. gada 24. septembris

Ja zini kā pareizi noteikt cenu un mazināt riskus, tad tu pelni naudu !

Foto: Wikimedia Commons / Upstream Fitness


Cena
Tavs mērķis ir pelnīt. Lai veiksmīgi pelnītu, tad ir jāmāk noteikt pārdošanas cenu savam produktam (precei vai pakalpojumam). Lai veiksmīgi pelnītu, tad tev ir arī jāzina minimālā cena, kas būtu jāprasa par katra sava produkta vienību, lai nosegtu tā ražošanas izmaksas. Ir divas visvairāk izmantotās cenas noteikšanas metodes:
  1. Pilnas pašizmaksas kalkulācijas metode. Šo metodi izmantojot produkta pārdošanas cenu nosaka, pamatojoties uz  aprēķinātajām ražošanas izmaksām.
  2. Seguma summas metode. Šo metodi izmanto uzņēmumos, kuriem ir jārēķinās ar tirgus noteikto cenu. Tirgus cena ir cena, kuru diktē lielākais konkrētā produkta ražotājs. Tirgus cena ir cena kuru diktē lielākais konkrētā produkta pārdevējs. Tirgus cena ir cena kuru diktē lielākais konkrētā pakalpojuma sniedzējs. Tomēr arī tajos uzņēmumos, kuros izmanto seguma summas metodi un preces pārdošanas cena tiek noteikta ņemot vērā tirgu cenu, uzņēmuma vadībai ir jāzina, vai tirgus cena, kuru pircēji vēlas maksāt, sedz produkta ražošanas izmaksas un dod uzņēmumam peļņu.                            


Pilnas pašizmaksas kalkulācijas metode:

  • Piemēram, lai tu izceptu vienu torti, tad tev ir vajadzīgs noteikts daudzums miltu, olas, piens, saldais krējums, biezpiens, augļi utt. Visu šo produktu vērtības saskaitot kopā, iegūstam tiešo materiālu izmaksas. Savukārt tiešā darba izmaksas būs tā konditora darba alga (+ darba devēja sociālie maksājumi), kas ir strādājis pie konkrētās tortes izgatavošanas.
  • Netiešās ražošanas izmaksas ir tās izmaksas, kuras ir nepieciešamas tortes izcepšanas procesa nodrošināšanai. Netiešās ražošanas izmaksas nevar tieši konstatēt izceptajā tortē.
  • Daļa  no netiešajām ražošanas izmaksām ir mainīgas, piemēram, elektroenerģijas izmaksas, ko izlieto cepeškrāsnīs (jo vairāk cep tortes, jo vairāk tērē elektrību) vai pārtikas tehnologa algas prēmijas daļa (piešķir tikai tad, ja plāns izpildīts ar uzviju) u.c.
  • Daļa no netiešajām ražošanas izmaksām nemainās jeb ir pastāvīgas (cik lielas ir tik ir), piemēram, darba alga + darba devēja sociālie maksājumi pārtikas tehnologam, kas izstrādā tortu receptes, konditorejas ceha un ražošanas iekārtu nolietojums (jeb amortizācija), konditorejas ceha ražošanas iekārtu remonta izmaksas, konditorejas ceha apgaismošanas un apsildīšanas izmaksas u.c. 

  • Uz tortes pašizmaksu netiešās ražošanas izmaksas attiecina pastarpināti. Visvienkāršākā metode ir šīs izmaksas saskaitīt kopā un izdalīt ar gatavo tortu skaitu un pēc tam pieskaitīt klāt pie katras gatavās tortes pašizmaksas. Tomēr šeit ir viens bet, proti, uzņēmumos parasti ražo vairāk kā tikai vienu produkcijas veidu (piemēram, konditorejas cehā, ne tikai tortes, bet arī bulciņas, cepumus utt.).  Līdz ar to nevar tikpat daudz šīs netiešās ražošanas izmaksas attiecināt gan uz tortēm, gan uz bulciņām, gan uz cepumiem. Tādēļ tiek meklēts kāds cits mērs, piemēram, kad netiešās ražošanas izmaksas saskaita un izdala ar stundu skaitu, kas iztērētas produkta ražošanai. Noteikti būs uzņēmumi, kur stundu vietā izmantos tiešo izmaksu lielumu vai tiešo materiālu izmaksas vai tiešā darba izmaksas vai iztērēto mašīnlaiku utt. 
  • Administrācijas izmaksas ir administrācijā strādājošo darba algas (+ darba devēja sociālie maksājumi), administrācijas transportlīdzekļu, ēku, iekārtu un inventāra nolietojums (jeb amortizācija), kā arī remonta un uzturēšanas izmaksas, komunālie maksājumi, apsardze, kancelejas izdevumi, reprezentācijas izdevumi u.c.   
  • Pārdošanas izmaksas ir pārdevēju darba algas (+darba devēja sociālie maksājumi), tirdzniecības transporta un sakaru izdevumi, mārketinga izdevumi, tirdzniecības zāles un iekārtu nolietojums (jeb amortizācija), kā arī remonta un uzturēšanas izmaksas u.c.   

  • Kāda ir produkta pārdošanas cena izmantojot pilnas pašizmaksas kalkulācijas metodi: 
Tiešo materiālu izmaksas                                       4,0  (Ls / vienība )    
Tiešā darba izmaksas                                            3,0 
Netiešās ražošanas mainīgās izmaksas                   1,0
Netiešās ražošanas pastāvīgās izmaksas                2,0
= Ražošanas pašizmaksa                                 10,0
Administrācijas izmaksas                                      1,0
Pārdošanas izmaksas                                           1,0
=  Pilnā produkta pašizmaksa                         12,0 (Ls/vienība)
Peļņas 40 %                                                       16,8
Pievienotās vērtības nodoklis 22 %                     3,70
=  Pārdošanas cena                                         20,50 (Ls/vienība) 





Seguma summas metode:

  • Ja izmanto seguma summas metodi cenas noteikšanā, tad visas izmaksas iedala mainīgajās izmaksās un pastāvīgajās izmaksās. Tagad par mainīgajām izmaksām uzskatīs tās izmaksas, kas palielināsies pieaugot ražošanas apjomam (vai pārdošanas apjomam) vai samazināsies krītoties ražošanas apjomam. Bet par pastāvīgajām izmaksām uzskatīs tās izmaksas, kas nemainīsies pieaugot ražošanas apjomam un nemainās arī krītoties ražošanas apjomam.
  • Mainīgās izmaksas ir:

  1. Piemēram, ja tu cep torti, tad milti, olas, biezpiens, cukurs u.c. tortes sastāvdaļas tagad tiek sauktas par mainīgām produkta izmaksām, jo izcepot vienu torti tu patērē vienu daudzumu produktu, bet izcepot divas tortes tu patērē jau divas reizes vairāk produktu utt. 
  2. Ja konditoram algu maksā par izcepto tortu daudzumu un nevis par darba vietā pavadīto laiku, tad konditoram samaksātā darba alga tagad tiek saukta par mainīgām darba izmaksām. Tātad alga ir atkarīga no tā cik daudz tortes var izcept noteiktā laikā utt. Jo vairāk izcep, jo lielāka kļūst alga. 
  3. Tāpat mainīgās izmaksas ir elektroenerģijas izmaksas, ko izlieto cepeškrāsnīs (jo vairāk cep tortes, jo vairāk patērē elektrību) u.c. Ja par katru pārdoto produktu tu izplatīšanas aģentam maksāsi komisijas naudu, tad arī šīs būs mainīgās izmaksas. Tātad, jo vairāk aģents pārdod, jo vairāk komisijas naudas viņam ir jāmaksā utt.          

  • Pastāvīgās izmaksas. Piemēram, lai cik mēneša laikā arī tiktu izceptas tortes, bulciņas, cepumi u.c. produkti, telpu īres maksa mēnesī konditorejas ceham no tā nemainīsies. Cik liela īres maksa būs noteikta, tik liela tā arī paliks un būs jāsamaksā. Pastāvīgās izmaksas būs arī darba alga + darba devēja sociālie maksājumi pārtikas tehnologam, konditorejas ceha un ražošanas iekārtu nolietojums (jeb amortizācija), kā arī ražošanas iekārtu remonta izmaksas, konditorejas ceha apgaismošanas un apsildīšanas izmaksas u.c. Tomēr atšķirībā no pilnas pašizmaksas kalkulācijas metodes, tagad pastāvīgās izmaksas tiek tikai saskaitītas kopā (lai uzņēmējs zina cik tās ir lielas), bet netiek tālāk sīkāk dalītas un pieskaitītas klāt pie katras gatavās tortes, bulciņas vai cepuma ražošanas pašizmaksas.


  • Saprast, kas ir seguma summa palīdz šis vienādojums:

Pārdošanas cena - Uzņēmuma mainīgās izmaksas = Seguma summa - Pastāvīgās izmaksas = Peļņa

Piemērs33,0 Ls - 10,0 Ls = 23,0 Ls - 20,0 Ls = 3,0 Ls

  • Šajā piemērā tu redzi, kā seguma summa, kas ir 23 Ls kalpo pastāvīgo izmaksu segšanai, kas ir 20 Ls un, kad tās ir segtas dod uzņēmumam peļņu, kas ir 3 Ls. Gandrīz visi tirdzniecības uzņēmumi izmanto seguma summas metodi.


Viena no vienkāršākajām un efektīvākajām finanšu analīzes metodēm uz kuras pamata uzņēmumā tiek pieņemti svarīgi lēmumi (piemēram, kādu produktu ražot vai pārdot vairāk, bet kādu mazāk), ir CVP ("Cost - Volume - Profit" jeb "Izmaksas - Apjoms - Peļņa") analīze, kas ļauj izpētīt uzņēmuma finansiālā rezultāta (peļņas) atkarību no izmaksām un ražošanas apjoma.

Uzņēmējs jautā - kas notiek ar izmaksām, ja uzņēmumā tiek palielināts vai samazināts ražošanas apjoms - un atbildes ir sekojošas:
  1. Ja ražošanas apjoms pieaug, tad "Mainīgās izmaksas uz 1 produkcijas vienību" nemainās, bet "Kopējās mainīgās izmaksas" palielinās.
  2. Ja ražošanas apjoms pieaug, tad "Pastāvīgās izmaksas uz 1 produkcijas vienību" samazinās, bet "Kopējās pastāvīgās izmaksas" nemainās.
  3. Ja ražošanas apjoms krītas, tad "Mainīgās izmaksas uz 1 produkcijas vienību" nemainās, bet "Kopējās mainīgās izmaksas" samazinās.
  4. Ja ražošanas apjoms krītas, tad "Pastāvīgās izmaksas uz 1 produkcijas vienību" palielinās, bet "Kopējās pastāvīgās izmaksas" nemainās.     
Un piemērs, lai saprastu:

Produktus vienas riekstu tortes pagatavošanai vajag tik un tik neatkarīgi no tā cik riekstu tortes gatavojas mēnesī izcept un naudā tie būs nu pieņemsim apmēram 2 Ls. Bet ja mēnesī izceps 50 riekstu tortes, tad tie jau būs 100 Ls (50 * 2 Ls = 100 Ls), bet ja mēnesī izceps 1000 riekstu tortes, tad tie jau būs 2000 Ls (1000 * 2 Ls = 2000 Ls) par produktiem.  
Pieņemsim, ka konditorejas ceha pastāvīgās izmaksas mēnesī ir 500 Ls. Tad pastāvīgās izmaksas uz vienu torti būs 500 Ls (500 Ls : 1 = 500 Ls), uz 50 tortēm tie būs tikai 10 Ls (500 Ls : 50 = 10 Ls), bet uz 1000 tortēm tie būs vairs tikai 0,50 Ls (500 Ls : 1000 = 0,50 Ls).  

Atziņas par pareizas cenas noteikšanu (no grāmatas "No zīles līdz ozolam" autors Kespians Vudss):
  • Ja esi noteicis zemu cenu, tad pēc tam ir grūti to paaugstināt. Tu riskē iegūt lētus klientus, kuri nepirks tavas preces un aizies pie cita, kas pārdos ar atlaidēm, līdzko tu cenas paaugstināsi.   
  • Ja izpārdošanas ir pārāk bieži, tad klients var gaidīt tikai izpārdošanas.   
  • Zema cena un vērtīgs ieguvums nav viens un tas pats. 
  • Nedomā, ja tu savā uzņēmumā samazināsi cenu, klienti nekavējoties iestaigās ceļu līdz tava veikala durvīm. Drīzāk viņi nodomās, ka tu esi lēts un slikts un izvairīsies no tevis.      

Kas ietekmē cenu? Informācija no Latvijas Bankas pētnieciskā seriāla "Naudas zīmes" (9. sērija):
  • Cenu pārmaiņas ietekmē pieprasījums un piedāvājums.
  • Pieprasījumu rada iedzīvotāju spēja un vēlēšanās savus ienākumus tērēt pērkot kādas preces un pakalpojumus. Tas dod iespēju tirgotājiem izvēlēties cenu politiku pēc principa - jo pieprasītāka prece, jo cena augstāka.
  • Ražotāja vai pārdevēja izmaksas ietekmē:
  1. Nodokļu politikas izmaiņas valstī (ja nodokļu likmes pieaug, ja nodokļu skaits pieaug).
  2. Cenu pieaugums sabiedriskajam transportam, elektroenerģijai, siltumenerģijai, dabas gāzei, ūdens apgādei, kanalizācijai, atkritumu izvešanai, pasta pakalpojumiem.
  3. Valūtas kursa svārstības, kas sadārdzina izejvielas, kuras pērk ārpus Latvijas un ved uz šejieni, lai ražotu šeit produktus. Rezultātā sadārdzinās gala produkta cena.
  4. Naftas cenas svārstības. Naftas cenām pieaugot, dārgāks kļūst transports un tad jau arī viss pārējais kļūst dārgāks, kas ir atkarīgs no transporta.
  5. Tātad, ja viss kļūst dārgāks, tad daudzi cilvēki daudz ko vairs nevar atļauties iegādāties.         


      Riski
      Risks eksistē vienmēr vai mēs to gribam vai nē. Risks vienmēr ir saistīts ar zaudējumiem. Risks pastāv arī uzņēmējdarbībā.

      Risku veidi uzņēmējdarbībā ir:
      • Nelabvēlīgas izmaiņas valsts nodokļu politikā un likumdošanā. Tāpēc ir cītīgi jāseko līdzi visam, kas ir saistīts ar norisēm valsts ekonomikā un finansēs (izteiktās prognozes, novērotās tendences, dažādi iespējamie attīstības scenāriji gan pozitīvie, gan sliktie, statistikas dati un globālās ekonomikas tendences, proti, kurā virzienā pasaules ekonomika virzās utt.)  
      • Attiecību pasliktināšanās ar valsti, kas līdz šim ir bijis nozīmīgs Latvijas tirdzniecības partneris.
      • Ugunsgrēki un zādzības pašā uzņēmumā. Tāpēc uzņēmumam ir jāizmanto apdrošināšanas pakalpojumi. 
      • Jaunu konkurentu rašanās un pieprasījuma pēc uzņēmuma precēm samazināšanās. Tāpēc uzņēmējam ir jāpēta tirgus, jāpēta patērētāju vajadzības, jāuzlabo savu preču un pakalpojumu kvalitāte, kā arī jāmeklē jauni savu preču vai pakalpojumu realizācijas tirgi. 
      • Saražota nekvalitatīva produkcija. Tāpēc uzņēmējam ir jāveic iepirkto izejvielu kvalitātes pārbaude, kā arī jāraugās, lai tiktu ievēroti pareizi izejvielu uzglabāšanas apstākļi.
      • Biznesa partnera bankrots. Tāpēc uzņēmējam pirms tam ir jāievāc informācija par savu biznesa partneri. 
      • Uzņēmuma darbinieku nolaidība, bezatbildība un ļaunprātība. Tāpēc uzņēmējam ir jādomā, kā šādās situācijās darbiniekus nomainīt.
      • Riski, kas saistīti ar uzņēmuma sadarbības partneru negodīgumu. Tāpēc uzņēmējam vispirms ir jāievāc informācija par nākamo sadarbības partneri, kā arī uzņēmumam vajadzētu vairākus sadarbības partnerus.


      Risku vadība
      Riska vadība ir dažādi paņēmieni, kurus izmanto, lai prognozētu riskus, lai izstrādātu pasākumus risku novēršanai, kā arī, lai samazinātu riska radītās negatīvās sekas.

      Tāpēc uzņēmējam:
      • Vienmēr ir jādomā par riska sekām.
      • Neriskēt ar kaut ko lielu, ja rezultāts būs maznozīmīgs.
      • Jādomā vai ir vērts uzņemties risku vai varbūt atteikties no riska vai tomēr risku nodot apdrošināšanas kompānijai.
      • Ir jāapsver zaudējuma iestāšanās varbūtība.
      • Ir jāapsver cik lieli varētu būt zaudējumi.


      Risku var samazināt:
      • Ja bizness uzņēmumā tiek plānots.
      • Ja uzņēmuma personāla atlase tiek uzticēta profesionāļiem.
      • Ja par uzņēmuma sadarbības partneriem vispirms tiek ievākts pēc iespējas vairāk informācijas.
      • Ja sadarbības līgumu izstrādi uztic juristiem.
      • Ja uzņēmums sargā savus komercnoslēpumus.

      Pārējie rakstā izmantotās informācijas avoti ir :
      "Finanšu menedžments", autore Marita Rurāne 
      "Vadības grāmatvedība", I, II daļa, autors A. Pelšs
      "Biznesa ekonomika",  autors Kjells Gunnars Hofs

      ! Nākamais raksts: Ja zini, kur dabūt naudu, tad tavs bizness var augt!.


      1 komentārs:

      Marleen Overmeire teica...

      Sveiki visiem, esmu zaudējis naudu tik daudzām kompānijām, kuras ir uzdevušās par īstiem aizdevējiem, bet visas manas pūles ir bijušas veltas, esmu zaudējis vairāk nekā 35 000 eiro viltus aizdevējiem, kuri apgalvo, ka viņi nav. Līdz brīdim, kad mans draugs iepazīstināja mani ar īsto aizdevēju, ar kuru es sazinājos, un es veiksmīgi saņēmu no viņa aizdevumu tikai 48 stundu laikā, es ieteiktu ikvienam, kurš meklē aizdevumu, bez bailēm sazināties ar viņiem pa e-pastu: lapofunding960@gmail.com
      Whatsapp +447883183014